Noteikumi, kas jāievēro, ierīkojot dīķi
Dīķa ierīkošana var būt laikietilpīgs process, jo jāņem vērā dažādi Ministru Kabineta noteikumi un jāievēro dīķa rakšanas darbību secība, lai likumiskā kārtībā dīķis tiktu ierīkots. Šajā rakstā sniedzam atbildes uz biežākajiem jautājumiem par dīķa izveides dokumentācijas nepieciešamību.
Vai ir kāds dīķu iedalījums, piemēram, ja dīķa platība mazāka par 0,5 hektāru, dīķis klasificējas kā 1. grupas hidrobūve vienas zemes vienības robežās (MK noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikums)?
Ciktāl tas attiecas uz dīķa būvniecības procesu, vienīgais juridiski nozīmīgais dīķu iedalījums ir 1.grupas un 2.grupas būvēs. Kā jau pareizi jautājumā ir noradīts, dīķis ar kopējo virsmas platību līdz 0,5 ha ir 1.grupas būve. Savukārt, dīķis ar virsmas kopējo laukumu virs 0,5 ha ir uzskatāms par 2.grupas būvi.
Praksē ir sastopams arī dīķu iedalījums atkarībā no to paredzētā lietojuma, piemēram, 1) mazuļu audzēšanas dīķis; 2) ziemošanas dīķis; 3) karantīnas dīķis; 4) vaislinieku dīķis; 5) pirmstirgus dīķis; 6) vasarojamais dīķis (sk., piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumu Nr.692 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus””). Taču, cik mums zināms, tad šādam iedalījumam var būt nozīme tad, ja dīķa īpašniek vēlas saņemt atbalsta maksājumus no Lauku atbalsta dienesta.
Dīķsaimniecībā tiek izdalīts arī tāds dīķu veids kā “ražošanas dīķi”, kuru sastāvā ietilpst: 1) nārsta dīķi; 2) mazuļu dīķi; 3) audzēšanas dīķi; 4) ganību dīķi; 5) ziemas dīķi (sk., piemēram, Jāzeps Sprūžs. Dīķsaimniecība. Zivis un vēži. Jelgava 2005. nodaļa “Dīķu kategorijas, to izvietojums un iekārtojums”). Taču, cik mums zināms, šādam iedalījumam nav juridiskas nozīmes dīķa būvniecības procesā.
Papildus, jebkuras ūdenskrātuves, t.sk. arī dīķi, kuru kopējā platība nav mazāka par 10 ha, tiek iekļautas “Ūdenstilpju klasifikatorā” atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.403 “Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru”.
Kādi dokumenti ir jāiesniedz pašvaldībā, lai raktu dīķi līdz 0.5 ha?
Gadījumā, ja ir plānots būvēt 1.grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha, būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:
1) paskaidrojuma raksta pirmā daļu (sk. MK Noteikumu Nr.550 15.1.punktu);
2) īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.1.punktu)
3) saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav zemes gabala īpašnieks, vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.1.punktu);
4) paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācija (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.2.punktu);
5) zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.3.punktu);
6) zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņa vai meliorācijas kadastra datu izkopējums ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums un citi parametri), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē (sk. MK Noteikumu Nr.550 18.4.punktu);
7) novietnes plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums un citi parametri), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna;
8) citi dokumenti, ja to nosaka normatīvie akti (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.3.punktu) – skaidrības labad jānorāda, ka tas var būt, piemēram, jebkurš no dokumentiem, kas minēts, tostarp, atbildot uz 3.jautājumu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Precīzu iesniedzamo dokumentu klāstu iespējams noteikt vien tad, kad ir zināma dīķa būvniecības vieta un dīķa parametri.
(Ādažu būvvalde saka, ka paskaidrojuma rakstu var izstrādāt īpašnieks vai sertificēti projektētāji.)
Šāds nosacījums (Ādažu būvvaldes apgalvojums) ir tiešā tekstā paredzēts Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – MK Noteikumi Nr.529) 12.punktā: “Šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai”.
MK Noteikumi Nr.529 nav piemērojami dīķu būvniecībai. Kā jau pareizi tas ir norādīts, dīķu būvniecību regulē MK Noteikumi Nr.550.
MK Noteikumi Nr.550 nevienā vietā neparedz, ka būvniecības ierosinātājam pašam būtu tiesības izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, t.sk. paskaidrojumu raksta pirmo daļu. Tā vietā MK Noteikumu Nr.550 11.punkts noteic: “Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā būvprojektēšanas jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi [..]”.
Iepriekš minētais ir jāsaprot tādējādi, ka dīķa būvniecības gadījumā būvniecības ierosinātājam nav tiesību pašam izstrādāt paskaidrojumu raksta pirmo daļu.
Kādi dokumenti jāiesniedz pašvaldībā, lai raktu dīķi vairāk nekā 0.5 ha platībā?
Gadījumā, ja ir plānots būvēt 2.grupas būvi jeb dīķi, kura kopējais virsmas laukums pārsniedz 0,5 ha, būvvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:
1) būvniecības iesniegums (sk. MK Noteikumu Nr.550 15.2.punktu);
2) īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības apliecinoši dokumenti, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.1.punktu);
3) saskaņojums ar trešajām personām, kuru īpašuma vai lietošanas tiesības tiek skartas, izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.2.punktu);
4) skaidrojošais apraksts, kurā norādīta informācija par:
a. nekustamo īpašumu kurā paredzēts realizēt būvniecības ieceri;
b. plānoto būvniecības veidu;
c. plānoto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi;
d. plānoto būvniecības atkritumu apjomu un veidu;
e. plānotajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida būvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība;
f. plānotajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt kultūras pieminekļa aizsargjoslā (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.1.punktu);
5) dokumenti, kuru nepieciešamība paredzēta tehniskajos vai īpašajos noteikumos (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.3.punktu);
6) būves tehniskās apsekošanas atzinums, ja paredzēta meliorācijas sistēmas atjaunošana vai pārbūve (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.4.punktu)
7) zemes robežu plāns vai derīgs topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.5.punktu);
8) situācijas plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000; M 1:2000; M 1:5000), kurā norādīts paredzētās būves novietojums zemes gabalā un tās galvenie parametri (garums, platums, dziļums), uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem – uz zemes robežu plāna (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.6.punktu);
9) zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņa vai meliorācijas kadastra datu izkopējums ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums), ja būvniecības ieceri paredzēts realizēt meliorētā zemē (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.7.punktu);
10) raksturīgos būvju griezumus ar augstuma atzīmēm vai garenprofiliem (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.8.punktu);
11) labiekārtošanas risinājuma plāns, ja ir paredzēts labiekārtojums (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.9.punktu);
12) transporta un gājēju kustības organizēšanas apraksts, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts realizēt ceļu zemes nodalījuma joslā vai ielu sarkano līniju robežās (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.10.punktu);
13) būvizstrādājumu tehnisko dokumentāciju, ja paredzēta būves novietošana (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.11.punktu);
14) informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības (sk. MK Noteikumu Nr.550 19.13.punktu);
15) citi dokumenti, ja to nosaka normatīvie akti (sk. MK Noteikumu Nr.550 16.2.3.punktu) – skaidrības labad jānorāda, ka tas var būt jebkurš no dokumentiem, kas minēts, tostarp, atbildot uz 3.jautājumu, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Precīzu iesniedzamo dokumentu klāstu iespējams noteikt vien tad, kad ir zināma dīķa būvniecības vieta un dīķa parametri.
Kas notiek tad, ja dīķa rakšanas gaitā konstatē derīgos izrakteņus? Pēc kāda likuma jāvadās un kas ir jādara?
Šādā gadījumā ir jārīkojas atbilstoši likuma Par zemes dzīlēm 11.1 pantā paredzētajai kārtībai:
11.1 panta pirmā daļa: Ja dīķu ierīkošanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, tad nepieciešama reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja.
11.1 panta otrā daļa: panta pirmajā daļā minēto atļauju nav nepieciešams saņemt, ja dīķa būvniecības rezultātā iegūti derīgie izrakteņi mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā.
Kādi sodi ir par neatļautu dīķa izrakšanu? Pēc kura likuma panta?
Neatļauta dīķa izrakšana būs atzīstama par patvaļīgu būvniecību. Par patvaļīgu būvniecību personai var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods.
Administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību ir noteikta Būvniecības likuma 25.pantā.
Skaidrības labad uzreiz jānorāda, ka soda naudas apmērs Būvniecības likumā ir izteikts naudas soda vienībās. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16.panta otrajai daļai, viena soda naudas vienība ir 5 EUR. Attiecīgi, ja likums, piemēram, paredz, ka par izdarīto pārkāpumu personai var piemērot naudas sodu līdz 15 naudas soda vienībām, tad maksimālais soda naudas apmērs ir 75 EUR.
Būvniecības likuma 25.pants:
(1) Par būvdarbiem, kas uzsākti vai veikti uz zemes gabala, būvē vai tās daļā:
1) ja paskaidrojuma rakstā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divdesmit naudas soda vienībām;
2) ja apliecinājuma kartē nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;
3) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;
4) ja būvatļaujā nav izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām;
5) bez paskaidrojuma raksta, bez apliecinājuma kartes vai bez būvatļaujas gadījumos, kad tā ir nepieciešama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
(2) Par būvdarbu veikšanu ar atkāpēm no būvprojekta, ja izmaiņas būvprojektā nav saskaņotas šajā likumā noteiktajā kārtībā un konstatētas atkāpes no:
1) paskaidrojuma raksta, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām;
2) apliecinājuma kartes, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešdesmit piecām naudas soda vienībām;
3) būvprojekta, kura realizācijai ir nepieciešama būvatļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām.
(3) Par būves vai tās daļas ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, ja tā ir:
1) pirmās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecpadsmit naudas soda vienībām;
2) otrās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām;
3) trešās grupas būve vai tās daļa, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.
Ja esi iecerējis izveidot dīķi, iesakām vērsties pie sertificētiem speciālistiem, kas sakārtos visu dokumentāciju un nodrošinās kvalitatīvu dīķa ierīkošanu. Piesakies konsultācijai vai sazinies ar mums pa tālruni, lai saņemtu nepieciešamo informāciju!